Pieņemsim, ka tiek mesti 2 spēļu kauliņi. Aprēķināt, kāda ir varbūtība, ka uzkritušo skaitļu • summa ir vienāda ar 8 (notikums A); • reizinājums ir 12 (notikums B); • starpība pēc absolūtās vērtības nav mazāka par 2 (notikums C)
## [1] "varbūtība A 0.138888888888889"
## [1] "varbūtība B 0.111111111111111"
## [1] "varbūtība C 0.555555555555556"
No 50 eksāmena jautājumiem students ir iemācījies 30. Eksāmenā studentam jāatbild uz labu laimi izvēlēti jautājumi. Aprēķināt varbūtību notikumam, ka students zinās atbildi vismaz uz vienu jautājumu.
## [1] "Varbūtība, ka zinās atbildi vismaz uz 1 jautājumu. 0.941836734693878"
Nesens pētījums apliecināja, ka aptuveni 44.7% kādas koledžas studentu izmantoja Vikipēdiju vismaz vienā no saviem noslēguma darbiem. Apzīmēsim ar X studentu skaitu, kuri lietojuši Vikipēdiju izlasē, kura sastāv no n = 31 studenta.
Gadījuma lielumam X ir binomiāls sadalījums, jo pastāv 2 vērtība - ir vai nav lietojuši.
## [1] "varbūtība, ka X ir vienāds ar 17 0.075322483863325"
## [1] "varbūtība, ka X ir lielāks par 11 0.80203387250424"
## [1] "varbūtība, ka X ir vismaz 15 0.40602400318711"
## [1] "matemātiskā cerība 13.857"
## [1] "standartnovirze 2.76819815042204"
Zemāk dotajiem gadījuma lielumiem uzzīmēt blīvuma funkciju f (x), ilustrēt un aprēķināt prasītās varbūtības. Visos gadījumos aprēķināt E(X) un D(X).
## [1] "P (X ≤ 2.5) 0.375"
## [1] "P (2.5 ≤ X ≤ 3.5) 0.25"
## [1] "E(X) 3"
## [1] "D(X) 1.33333333333333"
P_X_1_3 <- pnorm(3, mean = mu, sd = sigma) - pnorm(-1, mean = mu, sd = sigma)
P_X_3_5 <- pnorm(5, mean = mu, sd = sigma) - pnorm(-3, mean = mu, sd = sigma)
P_X_43 <- 1 - pnorm(4.3, mean = mu, sd = sigma)
# E(X) un D(X)
E_X_b <- mu
D_X_b <- sigma^2
print(paste("P (−1 < X < 3)", P_X_1_3))
## [1] "P (−1 < X < 3) 0.682689492137086"
print(paste("P (−3 < X < 5)", P_X_3_5))
## [1] "P (−3 < X < 5) 0.954499736103642"
print(paste("E(X)", E_X_b))
## [1] "E(X) 1"
print(paste("D(X)", D_X_b))
## [1] "D(X) 4"
## [1] "P (X ≤ 4) 0.864664716763387"
## [1] "P (X ≥ 1) 0.606530659712633"
## [1] "E(X) 2"
## [1] "D(X) 4"
Ielasīt programmā R starplaiku datus, kas atrodas 218.lpp no grāmatas. Ko apraksta šie starplaiki?
Šie straplaiki apraksta novērotos kļūdu starplaikus CPU sekundēs konkrētai programmatūras sistēmai. (Vai tamlīdzīgi)
Veikt aprakstošo statistisko analīzi (histogramma, izlecēji, kastu grafiki, kvantiļu - kvantiļu grafiki, empīriskā sadalījuma funkcija, mediāna, vidējā vērtība un moda, vai ir simetrija utt);
print(paste("mediāna", median(uzd_5)))
## [1] "mediāna 290"
print(paste("vidējā vērtība", mean(uzd_5)))
## [1] "vidējā vērtība 656.881481481482"
Izvirzīt hipotēzi par sadalījuma vaidu. Novērtēt paramerus un pievienot histogrammai attiecīgo blīvuma funkciju.
Balstoties uz histogrammā redzamo datiem varētu būt Chi-Squared sadalījums vai Log-normāls sadalījums, vai eksponenciāls sadalījums.
Piemeklēt attiecīgu testu programmā R, kas dod attiecīgo p-vērtību. Izdarīt secinājumus. Tiks izmantots Shapiro-Wilk normalitātes tests.
##
## Shapiro-Wilk normality test
##
## data: log_uzd_5
## W = 0.97378, p-value = 0.01174
## [1] "p-vērtība < 0,05, tātad varam noraidīt nulles hipotēzi un dati nav log-normāla sadalījuma"
Eksponenciālā sadalījuma hipotēzi pārbaudām ar Kolmogorova-Smirnova testu.
## Warning in ks.test.default(uzd_5, "pexp", rate = 1/fit$estimate): ties should
## not be present for the Kolmogorov-Smirnov test
##
## Asymptotic one-sample Kolmogorov-Smirnov test
##
## data: uzd_5
## D = 1, p-value < 2.2e-16
## alternative hypothesis: two-sided
## [1] "p-vērtība < 0,05, tātad varam noraidīt nulles hipotēzi un dati nav eksponenciāla sadalījuma"
Ielasīt programmā R datus no serverī ieliktā excel faila (tukšās jeb trūkstošās datu vietas R programma saprot, ja ieraksta simbolu NA, kas nozīmē not available). Šie dati ņemti no viena projekta, kas atspoguļo dažādu Latvijas skolu bērnu lasītprasmi.
Apskatīšos grafiski. Grafiski izskatās, ka nav normāls sadalījums, jo
neveidojas zvanveida forma.
Pārbaude ar Šapiro testu.
# Veikt Šapiro-Vilka testu normālā sadalījuma pārbaudei
shapiro.test(data$`Vārdi/min R`)
##
## Shapiro-Wilk normality test
##
## data: data$`Vārdi/min R`
## W = 0.98028, p-value = 9.704e-16
print(paste("p-vērtība < 0,05, tātad varam noraidīt nulles hipotēzi un dati nav normāla sadalījuma"))
## [1] "p-vērtība < 0,05, tātad varam noraidīt nulles hipotēzi un dati nav normāla sadalījuma"
##
## Attaching package: 'dplyr'
## The following object is masked from 'package:MASS':
##
## select
## The following objects are masked from 'package:stats':
##
## filter, lag
## The following objects are masked from 'package:base':
##
## intersect, setdiff, setequal, union
TMT testa rezultāti salīdzināti tāpat kā iepriekš lasītpramses rezultāti pēc vecumiem. Pieaugot vecumam ir mazāka rezultātu izkliede un rezultāti kopumā uzlabojas. Līdzīgi kā, vismaz vizuāli secinot, ar lasītprasmi - tā īpaši vairs nemainās pēc 12 gadu vecuma, tāpat ir arī ar TMT testu, Ap 12 gadiem rezultāti stabilizējas. Arī starp dzimumiem nenovēro atšķirības.
Lai salīdzinātu lasītprasmes un TMT testu rezultātus būtu iespējams
veikt MANOVA, lineārās regresijas, pāru salīdzinājumu vai korelācijas
analīzes metodes.